Mēs visi zinām, ka koka dzīvojamās ēkas ir lieliska izvēle ikdienas dzīvošanai, bet kā ar lielāka izmēra ēkām, piemēram, debesskrāpjiem, biroju ēkām, tirdzniecības centriem, dzīvokļiem, skolām utt.? Vai jūs domājat, ka šādas ēkas var būvēt no koka?
Pēc šī bloga raksta izlasīšanas noteikti noskatieties šo lielisko informatīvo video par koka integrēšanu pilsētās, kas aptver arī ugunsdrošības jautājumus -https://www.youtube.com/watch?v=2DPp2NcnTb0&ab_channel=TheEconomist
Koka augstceltnes, kas dažkārt tiek dēvētas par "plyscrapers", kādreiz bija konceptuāla dizaineru vīzija. Pateicoties izmaiņām būvniecības noteikumos un mainīgajai attieksmei pret kokmateriālu, tās straujiem soļiem sāk integrēties arhitektūras vidē.
Tādiem koka izstrādājumiem, kā, piemēram, CLT, ir vairākas priekšrocības augstu koka ēku celtniecībā: tie ir vieglāki nekā ierastie celtniecības materiāli, to izgatavošana prasa mazāk enerģijas nekā tērauds vai betons (tādējādi radot zemākas emisijas), kā arī tiem piemīt dabīga īpašība - uzsūkt CO2.
"Mjøsa Tower" - augstākā koka ēka pasaulē, tika pabeigta 2019. gada martā. Atrodas Brumunddalā, Norvēģijā. Tornis ir 85,4 metrus augsts un tajā ir 18 stāvi ar viesnīcu, birojiem un dzīvojamiem dzīvokļiem.
Brazīlijas skola, kas izgatavota no koka un dubļu ķieģeļiem bērnu ciemata, kurā nav nepieciešams gaisa kondicionētājs pat 45 grādu karstumā. 2018. gadā Britu arhitektu Karaliskais institūts atzina šo par pasaules labāko ēku.
Jonesuu daudzdzīvokļu māja ir izcils daudzstāvu dzīvojamās ēkas piemērs! Praktiski jebkur citur pasaulē šādas ēkas atklātais skelets sastāvētu no tērauda, kas pastiprināts ar betonu. Somijā šis ierestais skelets tiek aizvietots ar koku. Izņemot divu collu betona plāksni starp katru stāvu, visa ēka ir izgatavota no koka. Konkrētāk, viens no augsto tehnoloģiju inženierijas materiāliem, ko dēvē par masveida kokmateriāliem vai strukturāliem kokmateriāliem.
Specifically, one of the high-tech engineered materials collectively called mass timber or structural timber.
Koks ir vienīgais patiesi atjaunojamais būvmateriāls, kā arī tas absorbē un uzsūc oglekļa dioksīdu no atmosfēras. Izmantojot vienu kubikmetru koksnes citu materiālu vietā, ēka vien absorbē 0,8 tonnas CO2.
Commentaires