top of page
Search

Koks - ilgtspējīgas arhitektūras un celtniecības nākotne

Updated: Sep 3, 2021


Dzīvošana koka mājās ir bijusi daļa no vairāku tautu kultūras gadsimtiem ilgi, turpretī daži uz koku skatās kā neuzticamu un nedrošu celtniecības risinājumu. Iedvesmojoties no TVNET publikācijas sadarbībā ar Meža attīstības fondu “Dzelzsbetona jaunais konkurents: koks kā inovatīvs būvmateriāls”, esam apkopojuši galveno informāciju, lai izgaismotu koka kā celtniecības materiāla nākotni.


Straujo klimata pārmaiņu rezultātā par globāli nozīmīgu tēmu ir kļuvusi ekoloģija un ilgtspējas tendence. Tās ietvaros vairākas saimnieciskās darbības nozares meklē veidus, kā esošo produktu un pakalpojumu piedāvājumā rast dabai draudzīgus analogus. Šī tendence burtiskā nozīmē ietekmē arī arhitektūru, proti, gan vietējā mērogā, gan citviet pasaulē pēdējos gados arhitekti meklē visdažādākos veidus un metodes, kā padarīt ēkas ilgtspējīgākas un dabai draudzīgākas.


Viena no metodēm ir ekoloģiskāka būvmateriālu izvēle, kur pamatā tiek izvēlēts tieši koks. Mūsdienu tehnoloģijas spēj radīt krietni izturīgākus kokmateriālus par klasiskajiem guļbaļķiem vai dēļiem – tas ļauj arhitektiem un inženieriem izpausties pēc pilnas programmas un radīt pat koka debesskrāpjus. Portālam TVNET arhitekts Kārlis Mičulis no arhitektu biroja SIA „Vilnis Mičulis” atklāj, kādēļ koks ir uzskatāms par modernu un konkurētspējīgu būvkonstrukciju būvmateriālu, norādot, kādas ir tā priekšrocības un kāpēc birojs projektē dažāda tipa koka konstrukcijas publiskās un privātās būves.


Kāpēc koks? Kokam piemīt vairākas labas īpašības, viena no būtiskākajām – zema siltumvadītspēja. Salīdzinoši - koka siltumvadītspēja ir 20 līdz 28 reizes zemāka nekā dzelzsbetonam, bet par tēraudu - 130 reizes. Proti, salīdzinājumā ar betonu vai metālu kokam neveidojas daudzi termiskie tilti jeb nepilnības konstrukcijās, kas rada siltuma zudumus un konstrukcijas caursalšanas riskus. Tas nozīmē, ka ar nesošajām koka konstrukcijām un citiem koka būvizstrādājumiem ir iespējams veidot daudz dinamiskākas un ekspresīvākas konstrukcijas, kurām nav jāparedz dārgas siltumizolācijas detaļas vai papildu siltumizolācijas starplikas. Citiem vārdiem, koka arhitektūra var eksponēt nesošo konstrukciju no iekštelpas ārtelpā, kā arī atvieglo ēku daļu izvirzījumu izbūvi ēkas būvapjomam.


Otra koka priekšrocība ir koka konstrukciju svars. Salīdzinājumam – koka pārsegumu svars ir 200 līdz 250 kilogrami uz kvadrātmetru, bet betona vai tērauda kompozītpārsegumi sver 600 līdz 700 kilogramu uz kvadrātmetru. Rupji rēķinot, koka konstrukcijas ir trīs līdz četras reizes vieglākas. Attiecīgi, ja svars ir mazāks – arī būvniecība zināmos apstākļos ir ekonomiskāka, proti, samazinās materiālu piegāžu reisu skaits līdz objektam, var optimizēt ēkas pamatu konstrukcijas risinājumu, to vienkāršojot, jo samazinās kopējā konstrukcijas pašsvara slodze uz grunti. Savukārt būvniecības procesā nebūs jāuztraucas par celtņu maksimālās tonnāžas pārsniegšanu, kā būtu dažāda gabarīta dzelzsbetona vai tēraudu elementu montāžā. Tāpat tiek ekonomēts uz būves pamatu konstrukciju, jo tiem jānes mazāka kopējā slodze.


Trešā noteicošā koka priekšrocība ir koka estētika un tā psiholoģiskā ietekme uz cilvēku. Tas ir vizuāli pievilcīgs materiāls, kas lieliski izskatīsies gan interjerā, gan eksterjerā. Koka apdare un koka konstrukciju eksponēšana interjerā rada siltu un omulīgu atmosfēru, koks ar savu smaržu, akustiskajām īpašībām, tekstūru, virsmas faktūru iedarbojas uz visām cilvēka maņām - redzi, dzirdi un ožu.


Turklāt koku var kombinēt ar citiem materiāliem un panākt atbilstošu interjera stilu, piemēram, kombinācijā ar stiklu tas iegūs modernu izskatu, bet masīvkoka konstrukcija ar ģipsi, kaļķa javas apmetumu vai citiem vēsturiskajiem apmetumiem telpu padarīs klasiskāku un regulēs mikroklimatu.


Visbiežāk vecajām mājām klupšanas akmens ir vāja hidroizolācija, kuras dēļ koka konstrukcijas bijušas pakļautas ilgstošai mitruma iedarbībai un ar laiku sākusies trupe, taču mitrums negatīvi ietekmē arī citu materiālu namu konstrukcijas, piemēram, betona paneļi mitruma ietekmē sairst. Šobrīd koka ēku aizsardzībai ir izstrādātas dažādas inovatīvas metodes, kas efektīvi minimizē koka pūšanas risku, piemēram, speciālas lakas, plāksnes un krāsas, bet pats galvenais ir nodrošināt vienmērīgu ēku konstrukcijas mikroklimatu.


Bez ugunsdrošības, no koka kā primārā būvmateriāla izvēles dažkārt attur pieņēmums, ka šādai mājai ir īsāks mūžs un laika gaitā garantēta cīņa ar pelējumu. Koks ir organisks materiāls, un arī mūsdienās tā uzlabotā versija nav simtprocentīgi pasargāta no mitruma ietekmes. Lai koka konstrukcijas pēc iespējas ilgāk saglabātu savu nevainojamo izskatu, ir nepieciešama papildu uzmanība ēkas ekspluatācijā, proti, pastiprināti jāpievērš uzmanība jumtu, pamatu un cokola daļas tehniskajam stāvoklim un jānodrošina laba siltuma un hidroizolācija. Tomēr, tiklīdz koka konstrukcijas ir pasargātas no mitruma, tās var kalpot simts un vairāk gadus.


Jāpiebilst arī, ka aspekti, kas ir saistīti ar ugunsdrošību, hidroizolāciju, akustiku u.tml., pēc būtības ir vienkārši risināmi. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Austrijā, Šveicē un Somijā, koka būvniecība jau ir kļuvusi par standartu. Somijā šobrīd pat ar likumu ir noteikts, ka zināmai daļai no jaunbūvējamajām publiskajām ēkām ir jābūt veidotām daļēji no koka konstrukcijām. "Varam secināt, ka tehnoloģiski koka izmantošanai būvniecībā problēmu nav un Latvijas arhitektiem un būvniekiem atliek tikai mācīties no citu pieredzes un risinājumus integrēt darbā," skaidro arhitekts.


6 views0 comments

Comments


Post: Blog2_Post
bottom of page